Ferdinand Erdmann Stoll

Ferdinands Erdmans Štolls (vācu: Ferdinand Erdmann Stoll; dzimis 1874. gada 3. oktobrī, miris 1966. gada 21. septembrī) bija vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ornitologs un mikologs, publicējis dabas aizsardzībai veltītus darbus.

Biogrāfija

Dzimis 1874. gada 3. oktobrī Daugavgrīvas mācītājmuižā, Mangaļu pagastā pie Rīgas. Tēvs - Daugavgrīvas draudzes luterāņu mācītājs Ferdinands Erdmans Štolls, bet vectēvs Frīdrihs Erdmans Štolls bija viens no pirmajiem dabas pētniekiem mūsdienu Latvijas teritorijā. Pēc mācībām Rīgas pilsētas ģimnāzijā apguva dermoplastiku Berlīnē Linneja institūtā. 1893. gadā iestājās Rīgas dabaspētnieku biedrībā, ar ko ilgstoši saistīta tālākā dzīve un darbs. No 1895. gada viņš bija šīs biedrības muzeja Ornitoloģijas nodaļas vadītājs.

1910. gadā Sāmsalā nodibināja bioloģijas stacijas un līdz 1914. gadam tur veica putnu gredzenošanu ar uzrakstu NATURF. VEREIN RIGA KIELKOND RUSSIA. Pamatnodarbošanās šai laikā — taksidermija.

Viens no Rīgas Zooloģiskā dārza dibinātājiem 1912. gadā. No 1917. gada Štolls strādāja par dabaszinātņu skolotāju vairākās Rīgas skolās. Lasījis daudzas lekcijas gan Latvijā, gan arī ārzemēs.

1939. gadā vācbaltiešiem repatriējoties, Ferdinands Štolls izceļoja uz Poliju, bet pēc kara pārcēlās dzīvot uz Rietumvāciju. 1942. gadā viņš dibināja Putnu aizsardzības staciju Kranichbruch pie Šnābelas. Vēlāk Lērē Dabas aizsardzības un dzimtenes vēstures muzejā izveidoja un vadīja muzeja dabas nodaļu. 1955. gadā apbalvots ar Valsts nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz). Miris Heselē, Vācijā, 1966. gada 21. septembrī.

Pētnieciskā darbība

Nozīmīgas publikācijas Tier- und Pflanzenleben am Rigaschen Strande ("Dzīvnieku un augu dzīve Rīgas Jūrmalā") 1931. gadā un "Latvijas sēnes", kas 1934. gadā publicētas Jaunā zinātnieka sērijā.

Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Štolls pievērsās Latvijas sēņu izpētei. Tajā laikā viņš bija vienīgais cepurīšu sēņu pētnieks Latvijā. Viņš nevāca sēņu herbāriju, bet savus sēņu atradumus rūpīgi izpētīja un zīmēja. Zīmējumu lapās redzamas ne tikai pašas sēnes, bet tur atrodami arī dati par sēņu bazīdiju, asku un sporu izmēriem; visām sēnēm minētas to atradnes un ievākšanas laiks. Šajā sēņu akvareļu zīmējumu kolekcijā ir tādas retas un interesantas sēnes kā Elija mušmire - Amanita eliae, parazītiskā samtbeka - Boletus parasiticus, sekstainā zemeszvaigzne - Geaster pectinatus, Šveinica piepe - Polyporus schweinitzii, punktainā poronija - Poronia punctata, krokainā kazbārde - Sparassis crispa u.c. Atklājis jaunas sugas, piemēram, sēni Coprinus dunarum, savukārt, viņa sēņu akvareļu kolekcijā ir vairāk nekā 1100 lapas. Bieži publicējies Korrespondenzblatt des Naturforscher Vereins zu Riga. Gadu no gada organizējis sēņu izstādes, tādējādi paplašinot iedzīvotāju zināšanas par sēnēm.

Viņa meita Katarina Bikeriha-Štolla, sekojot sava tēva novēlējumam, F. E. Štolla zīmējumu kolekciju 1998. gadā uzdāvināja Latvijas Universitātes muzeja Botānikas nodaļai, kur tas glabājas arī šobrīd. Viņa sēņu akvareļu zīmējumu kolekcija un publicētie darbi veido to zelta fondu, uz kura pamatojas turpmākie šo sēņu pētījumi, kuri veikti jau 20. gadsimta otrajā pusē.

2000. gadā Latvijas Dabas muzejs ar F. E. Štolla bijušā skolnieka D. A. Lēbera atbalstu izdeva grāmatu "Latvijas sēnes. F. E. Štolla akvareļi". Grāmatā iekļauta zinātnieka biogrāfija, svarīgāko publikāciju saraksts un 162 Latvijas sēņu akvareļi. Katrai Ferdinanda Štolla attēlotajai sēnei ir norādīta tās atrašanas vieta un gads. Lai grāmata varētu kalpot arī kā neliela rokasgrāmata sēņu pazīšanai, attēlotajām sēņu sugām norādītas to augtenes, substrāts, augšanas laiks, sastopamības biežums.

Atsauces