Ansis Lielgalvis

Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis 1878. gada 5. decembrī [v.s. 23. novembrī], miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1878. gada 5. decembrī Lestenes pagasta “Ērmēs”, saimnieka Anša un Trīnes Lielgalvju ģimenē.

Pēc kara skolas pabeigšanas virsnieks Krievijas impērijas armijā, piedalījies Krievu—japāņu karā. Pirmā pasaules kara cīņās piedalījies no kara sākuma 1914. gada augustā, par varonību apbalvots ar Sv. Jura zobenu.

1915. gadā brīvprātīgi pārgājis uz latviešu strēlnieku vienībām, no 25. novembra komandējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (no 1916. gada novembra — pulku). No 1917. gada 27. aprīļa II latviešu strēlnieku brigādes komandieris. Amatu nesaskaņu dēļ pametis pēc latviešu strēlnieku boļševizācijas.

No 1918. gada Sarkanās armijas dienestā. 1920. gadā komandējis 13. strēlnieku brigādi un vēlāk 124. triecienabrigādi (kā komandiera palīgs), ar kuru ieņēmis Vrangeļa pēdējo aizsardzības līniju — Turku valni Perekopa zemesšaurumā. 1921. gadā Kaukāzā miris no holēras.